caravìna 
ca|ra|vì|na
pronuncia: /karaˈvina/
sostantivo femminile

agricoltura regionale nell'uso romanesco: gravina

  SINGOLARE PLURALE
MASCHILE
FEMMINILE caravina caravine
SINGOLARE
MASCHILE
FEMMINILE caravina

PLURALE
MASCHILE
FEMMINILE caravine

permalink


Sfoglia il dizionario

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

caravatese (s. masch. e femm.)
caravella 1 (s. femm.)
caravella 2 (s. femm.)
caravello (s. masch.)
caravellone (s. masch.)
caravina (s. femm.)
caravinese (agg.)
caravinese (s. masch. e femm.)
caravitano (agg.)
caravitano (s. masch.)
caravonichese (s. masch. e femm.)
caraya (s. masch.)
carb– (pref.)
carbamato (s. masch.)
carbamico (agg.)
carbamide (s. femm.)
carbamile (s. masch.)
carbamilfosfato (s. masch.)


---CACHE--- 4