frucàta 
fru|cà|ta
pronuncia: /fruˈkata/
sostantivo femminile

variante arcaica di frugata

  SINGOLARE PLURALE
MASCHILE
FEMMINILE frucata frucate
SINGOLARE
MASCHILE
FEMMINILE frucata

PLURALE
MASCHILE
FEMMINILE frucate

permalink


Sfoglia il dizionario

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

frou–frou (onom.)
frs (abbr.)
FRT (sigla)
frucandolo (s. masch.)
frucare (v. trans e intr.)
frucata (s. femm.)
frucatore (s. masch.)
fruciandolo (s. masch.)
frucone (s. masch.)
fructigenina (s. femm.)
fruente (part. pres.)
fruente (s. masch. e femm.)
fruffrù (agg. e s. masch. e femm. e onom.)
frufru (agg. e s. masch. e femm. e onom.)
frugacchiare (v. intr.)
frugacchiato (part. pass.)
frugacchino (s. masch.)
frugale (agg.)
frugalità (s. femm.)
frugalitade (s. femm.)


4